Neliels dzimšanas dienas ieraksts, jo šī kā nekā ir nozīmīga diena katram no mums. Diena, kad gribam justies (un to arī darām!) daudz īpašāki, mīlētāki un novērtētāki.

Apmēram pirms divām nedēļām, kad draugi man jautāja, kā es plānoju svinēt, es atbildēju, ka neko tādu neplānoju, varbūt apēdīšu kādu kūkas gabalu un saņemšu kādu dāvanu. Bet viss izvērtās galīgi ne tā. :D Un, protams, ka šādi bija labāk! :) Es brīnišķīgi pavadīju laiku kopā ar draugiem un ģimeni un draugiem, kuri ir ģimene. :) Beigu beigās pie manis ciemojās diezgan daudz cilvēku, mēs smējāmies, ēdām, dzērām vīnu un darījām visas citas lietas, ko dara viesībās. Esmu ļoti pateicīga, ka manā dzīvē ir tik daudz lielisku cilvēku! :))

Nākamajos attēlos redzami dāvinātie ziedi, kas ir TIK skaisti un sagādā man daudz prieka! :)

PALDIES visiem, kas atnāca un pavadīja vēlās vakara stundas kopā ar mani, neņemot vērā to, ka tā bija darbadiena un nākamā diena arī.

PALDIES manai mammai un draudzenei, kas uzcepa man divas, ļoooti garšīgas dzimšanas dienas kūkas! :)

PALDIES manai foršajai draudzenei, kura palīdzēja virtuvē un ar gatavošanās darbiem! :)

PALDIES tam, kuram padomā bija smieklīga spēle izklaidei! ;)

PALDIES tiem, kuri uzņēma fotogrāfijas..

Un PALDIES visiem par brīnišķīgajām dāvanām un puķēm! :) Kā redzat, puķes ir apburoši skaistas!! :))

Pastāstiet, kā jūs nosvinējāt savu pēdējo dzimšanas dienu! :)

                           Sveicieni,

                               Madara

Šis ir autfits, ko vilku uz Omes dzimšanas dienu nu jau pirms divām nedēļām. Nu labi, tieši uz svinībām man mugurā bija otrā opcija ar džinsiem. Kāpēc? Laikam jutos pārāk svinīgi ar svārkiem, lauki taču, kā nekā! ;) Jebkurā gadījumā, paskatieties kā laikapstākļi izmainījās pa vienu nakti! :O Vakar viss bija zaļš, bet šodien jau zemi klāj balts sniegs, kuru vējš griež virpuļos. Ak, šīs dīvainās februāra dienas. ;) :D Reiz taču Latvijā bija laiki, kad visu februāri sniegs bija līdz ceļiem un temperatūra bija stabili zem nulles un nekāda autfitu bilžu uzņemšana ārā nebūtu iespējama! Heh, īss ieskats atmiņās par senajiem laikiem, kurus, godīgi sakot, es pati pat neatceros!

Autfits – krāsains, nedaudz dīvains, kāds pat teiktu māksliniecisks? Vai vismaz kaut kas tāds, ko mākslinieks, vai kāds, kuram ir mākslinieciskas dotības, vilktu. Varbūt. Lai gan šis autfits mani labi atspoguļo, es gribētu, lai mans stils ir nedaudz sievišķīgāks, šis ir par daudz meitenīgs. Bize jau arī diez ko nepalīdz. :D

Kas vēl, man patīk kārtas un daudz mazo, grabošo, pērlīšu rokassprādžu. UN man patīk, kā zābaku krāsa pilnībā saskan ar svārku krāsu, tas gadījās netīšām, svārkus nopirku ilgu laiku pirms zābakiem, un tikai šoruden sapratu, ka tie perfekti iet kopā! ;)

Sekot modei nav radoši, radīt stilu – tā jau ir cita runa!

Kā redzat, es neesmu cilvēks, kurš seko modes aktualitātēm un tamlīdzīgi. Ja man kas patīk, es to velku. Protams, man patīk arī drēbes, kas ir modē. Bet man patīk APĢĒRBA GABALS, nevis FAKTS, ka tas ir modē. Sekot modei nav radoši, radīt stilu – tā jau ir cita runa!

Starp citu, ir cilvēki, kas saka, ka šī blūze ir sarkana, man liekas, ka tā ir oranža. Kā tev izskatās? ;)

Un tagad .. es gribu dzirdēt visu par to, kā tu radi savu stilu! :) Vai tu smelies iedvesmu vairāk no modes aktualitātēm vai no modes/stila blogeriem? Es? Noteikti otrais. ;)

                              Sveicieni,

                                  Madara

Attēls no pixabay.com

(Attēli ir tikai skaistas interjera un dizaina elementu fotogrāfijas, ko atradu un kuras man iepatikās)

Pēdējā laikā es nodarbojos ar jauna dzīvokļa meklēšanu. Jup, kaut kad pavisam drīz es pārceļos. Neesmu mainījusi mājas veselus 6 gadus! ;) Es biju viens no tiem bērniem, kas bērnībā daudz pārcēlās. Es gan nebiju tik laimīga, lai mainītu dzīvesvietas pa visu pasauli, pārsvarā mēs vienkārši mainījām dzīvokļus Rīgā, tikai vienu reizi pārcēlāmies no vienas pilsētas uz citu, no Cēsīm uz Rīgu. Pagaidām es esmu dzīvojusi 8 dažādās vietās + vasaras mājas. Viena no manām draudzenēm, viņa visu savu mūžu ir nodzīvojusi vienā vietā. Es nevaru iztēloties, kā tas ir, kad visapkārt katru dienu man ir bērnības atmiņas. Mani bērnības brīži ir sasaistīti ar vietām, kur esmu dzīvojusi, dažādas vietas stāsta dažādus stāstus par kādu manu dzīves periodu. Jebkurā gadījumā, esmu laimīga, ka mana dzīve tā izvērtās! Tagad daudzos Rīgas rajonos jūtos kā mājās, nevis tikai vienā nostūrī, kur uzaugu.

Attēls no pixabay.com

Īstenībā, es gribēju ar jums dalīties ar smieklīgiem dzīvokļu meklēšanas stāstiem. :D Jo, aakk jeell, kādus tik sludinājumus cilvēki neliek. Man ir divi favorīti šobrīd. :D Pirmais, tas ar nejēdzīgajām bildēm: pirmā bilde – tualetes pods, otrā – virtuve (šī ir ok :D), trešā – saimnieces selfijs vannas istabas spogulī ar zibspuldzi, un, jā, tas nebija tā, ka viņa stāv vannas istabas durvīs un bildē var redzēt visu vanna istabu un selfijs ir kaut kur dziļi fotogrāfijā iekšā. Nekā tāda, tas bija pavisam tuvu un bildē varēja redzēt tikai saimnieci un spoguli ar rāmi. Jo tas ir tik svarīgi īrniekiem?

Attēls no pixabay.com

Otrais, tie sludinājumi, kas piedāvā dzīvokļus izīrēt tikai sievietēm. Man šķiet, ka tas nav īsti .. (nevaru atrast īstos vārdus :D) normāli. Es nekad tādiem sludinājumiem nezvanītu, varbūt es vienkārši esmu par dzimumu līdztiesību (vismaz dzīvokļu īrē). Var jau būt, ka puiši, dzīvokļu īrnieki, ir vienkārši drausmīgi. Vidusceļš, vismaz daži pieļauj iespēju, ka varētu izīrēt dzīvoklī arī pāriem. Jēj, aizņemtajiem puišiem! Bet vistrakākais, pēc manām domām, bija dzīvoklis centrā, par ļooti zemu īres maksu, sludinājumā bija tikai divas rindiņas un viena no tām bija, ka TIKAI sievietes ir aicinātas atsaukties uz sludinājumu. Tas neizklausās pēc tīra īres sludinājuma, vai tad ne? It kā jau nekas nelegāls, es zinu, bet, ak jel, cilvēki ir traki!!!

Attēls no pixabay.com

Nu lūk, tas ir par dzīvokļa meklēšanu, kāda ir tava pieredze? Varbūt tev ir kāds ieteikums vai arī tu zini, kādu labu, brīvu vietu, ko Rīgā izīrē? ;)

                           Sveicieni,

                               Madara

Mans pirmais zīmēšanas ieraksts! :) Nespēju noticēt, ka tikai tagad, jo šo kartiņu nofotografēju un uzdāvināju jau pirms 3 nedēļām!

Viena lieta, kas jums jāzina par mani, es nekad mūžā neesmu nopirkusi apsveikuma kartiņu. Nu, labi, varbūt esmu, bet, cik sevi atceros, vienmēr esmu tās zīmējusi vai taisījusi. Katrs bērns jau zīmē apsveikuma kartiņas, es vienkāši nekad nebeidzu to darīt. Īstenībā, daudzi mani draugi paši gatavo kartiņas, sirsnīgs ieradums mums ir izveidojies! :) Vispār, tas jau nav nemaz tik grūti pagatavot kartiņu, ja nemāki zīmēt, vienkārši pielīmē jebko skaistu pie krāsaina kartona, saloki uz pusēm un voilá! kartiņa gatava! Un vēl gatavota ar mīlestību un siltām jūtām. Atceries arī ierakstīt iekšā iedvesmojošu un aizkustinošu dzejoli vai novēlējumu un tu būsi pacēlis savu dāvanu nākamajā līmenī! ;)

Kā ir ar tevi, vai tu pats/-i gatavo apsveikuma kartiņas? Es labprāt tās apskatītu! :)

                              Sveicieni,

                                  Madara

Tikai īss autfita ieraksts. Kā redzat, es īpaši nevalkāju nekādas super-foršas drēbes, bet, jebkurā gadījumā, šis bija mans vienkāršais – rozā autfits sen, sen Valentīna dienā. ;) Kleita ar legingiem (jo kleita ir par īsu, lai vilktu ar zeķubiksēm!), vienkārša rotiņa un sirds formas auskari.

Ceru, ka tomēr nākotnē spēšu dalīties ar jums ar daudz jautrākiem, pārdomātākiem, stilīgākiem un interesantākiem autfitiem.

Šajā mazajā fotosesijā, man ļoti patīk grāmatu plaukts aiz manis. Manās mājās noteikti būs milzīgs grāmatu skapis un tajā varēs atrast daudz brīnišķīgu, iedvesmojošu grāmatu! :) Man šķiet, ka grāmatu plaukti mājas padara mājīgākas. Kā tev šķiet? :)

                                 Sveicieni,

                                     Madara

Foto – Ineta

(Skaistas bildes no fotosesijas pagājušajā vasarā, jo, jūs jau zināt, priekš kvalitatīvajiem attēliem!:D Lasi tālāk un sapratīsi par ko ir runa!)

Nesen domāju par to, kas rada blogam vērtību, kas rada to interesantu lasīšanai. Kā saprotat, tas ir nozīmīgs temats priekš manis ;), jo es gribu, lai mans blogs ir profesionāls un interesants. Es gribu, lai tas ir mājīgs un iedvesmojošs stūrītis, kur, ja es būtu lasītājs, vēlētos pavadīt savu laiku un iegūt izklaidējošu, noderīgu, motivējošu vai iedrošinošu informāciju.

Foto – Ineta

Lūk, šeit ir tās lietas, kas mani uzrunāja citu sieviešu blogos (jā, sieviešu blogos, es zinu. Godīgi sakot, es nelasu nevienu vīrieša rakstītu blogu. Tas nav tīšām, tā vienkārši ir sanācis, laikam sieviešu blogi mani vairāk iedvesmo? Stils, mode, dzīvesstils, sievišķīgi rokdarbi un padomi.. Bet es labprāt palasītu arī kādu vīrieša blogu, pēc tam, kad būšu šo ierakstu uzrakstījusi, iegūglēšu vīriešu blogus. ;) Ja zini, kādu, ko man vajadzetu palasīt, dod ziņu! :)).
Atpakaļ pie tēmas, tātad lietas, kas man likās svarīgas priekš visiem blogiem:

Attēli. Ļoti svarīgi ir, lai blogā ir augstas kvalitātes fotogrāfijas, jo blogs nav tikai par tekstuālo informāciju, tas ir arī par vizuālajiem uzskates materiāliem un mums visiem taču patīk smukas bildes! :D Es noteikti piestrādāšu vairāk pie savējām!

Blogs nav tikai par tekstuālo informāciju, tas ir tieši tik pat daudz par attēliem!

Foto – Ineta

Tīrs dizains. Man vislabāk patīk tie blogi, kuru dizains ir minimālistisks, kad ir šī sajūta, ka visu, kas man ir vajadzīgs, ir viegli atrast un blogs nav pāslogots ar reklāmām, iepriekšējiem ierakstiem un citām lietām. Es zinu, ka daudzi blogeri pelna naudiņu ar reklāmām viņu blogos un tas ir pilnīgi OK, tikai jāatrod baudāmais vidusceļš.

Autentiskums. Šis punkts varētu būt vissvarīgākais, kā tev liekas? Kad es lasu blogu, es vienmēr gribu dzirdēt godīgu viedokli, tieši to, ko attiecīgā persona pati domā. Un tas jau ir tas jautrākais – viedokļu un skatu punktu daudzveidība! Un vienmēr ir aizkustinoši, kad kāds cilvēks dalās ar kaut ko, kas viņam ir personīgs un tuvs.

Foto – Ineta

Kā lasītājai, man patīk būt izklaidētai  – jauns saturs vismaz katru otro dienu, padara lietas interesantas.

Biežums. Ja tavs galvenais darbs nav profesionāla blogošana, tad, uzturēt režīmu un ievietot ierakstu katru dienu vai katru otro dienu, varētu būt diezgan grūti. Es tiešām apbrīnoju un cienu tos blogerus, kuri blogo paralēli darbam/skolai/jebkam citam un viņiem vēl aizvien ir regulāri, kvalitatīvi ieraksti. Aplausi viņiem! Bet, kā lasītājai, man patīk redzēt regulārus atjauninājumus blogā, man patīk būt izklaidētai un jauns saturs vismaz katru otro dienu, padara lietas interesantas. Tas nenozīmē, ka es nelasu blogus, kur ieraksti nav TIK bieži, es lasu. Tāpat arī sociālie mediji palīdz palikt kontaktā ar lasītājiem un, ja tu regulāri ievieto kādu informāciju sociālajos medijos arī tad, kad nav jaunu blogierakstu, vēl aizvien ir sajūta, ka tu esi aktīvs blogeris un ka dzīve notiek. Esmu izklaidēta! ;) Kā lai to labāk paskaidro, kad blogā ir nāvīgs klusums jau vairāk kā nedēļu un es lasu TIKAI tavu blogu, ne sociālos medijus, liekas, ka tu esi pilnībā pazudus un es nezinu, vai būs jauni ieraksti vai nebūs! Līdz ar to… sekojiet blogeriem sociālajos portālos! ;)

Foto – Ineta

Kaut kas noderīgs. Ne tikai man patīk iedvesmoties no tā, ko citi cilvēki ir sadarījuši un viņu skaistajiem attēliem, man patīk arī izlasīt un iegūt kādu noderīgu informāciju. Kādi ieteikumi, kādi padomi, kādas jaunas pieredzes, ko izmēģināt, kādi jauni dzīves aspekti, kaut kas, ko iemācīties vai vienkāši informācija, kas paplašina manu redzesloku. Tas var būt jebkas, kas tev liekas, kādam citam varētu noderēt, bet vienmēr, VIENMĒR jāraksta no savas perspektīvas.

Tas var būt jebkas, kas tev liekas, kādam citam varētu noderēt.

Foto – Ineta

*DariPats un rokdarbi. Man patīk arī DariPats (DIY) ieraksti un redzēt, ko citi ir izgatavojuši paši savām rociņām. Tas tiešām iedvesmo man pašai daudz ko izmēģināt. :) Šis punkts, protams, nav nozīmīgs visiem blogiem. Pārējie iepriekšminētie gan man liekas var attiekties uz praktiski visiem blogiem plašajā internetā. Bet šis ir mans, tikai mans viedoklis. :)

Nu lūk, šie ir galvenie pieturas punkti, man šķiet? Tagad tava kārta – vai tu man piekrīti vai galīgi nē? Vai ir kaut kas, ko vari pievienot? Lūdzu, dalies! :)

Foto – Ineta

                           Sveicieni,

                              Madara

Ir pavasaris, bet izskatās tā kā rudens, kā tev šķiet? Varbūt tāpēc, ka es esmu „rudens” pēc krāsu tipa (ja nezini, par ko ir runa, šeit var virspusēji noteikt savu tipu  un, kad iepriekšējais ir izpētīts, šeit var iedziļināties tēmā) un drēbes, kas man mugurā, vienkārši kliedz RUDENS. Labi, pietiks par to. :D Ko es ievēroju tikai tad, kad ieliku bildes datorā, mani zābaki un soma pārāk labi saplūst ar fonu. Bet tur jau vairs nekas nebija maināms. Un man vienalga patīk koki fonā. :)

Vēl viena lieliska ziņa, man nebija auksti! :) Svētdiena – brīnišķīga pavasara diena, saulaina un tiiiikk silta! :) Jaka pat bija gandrīz lieka!

Skatoties uz šo autfitu, izskatās, ka esmu dzīvnieku rakstu un lietu fans (soma un šalle), bet es patiešām neesmu. :D Šī šalle ir forša, jo tai gar malām ir oranža un zila līnija, kas, manuprāt, padara to mazāk bezgaumīgu (jo dzīvnieku raksti var būt par daudz!) un soma … tā manā īpašumā ir jau kopš vidusskolas (vidusskola bija pirms 5-6 gadiem, tiem, kas nezina) un man tā ļoooti patīīīk! :)

Pietiks par drēbēm, kā pavasaris? :) Šogad es esmu ļoti noilgojusies pēc siltā laika.Nesen aizdomājos, ka pavasaris un rudens varētu būt mani mīļākie gadalaiki. Kāpēc? Tie ir vienīgie, kad nav ne par aukstu, ne par karstu, temperatūra ir vienkārši perfekta! Un tās saulainās dienas.. kaut gan, godīgi sakot, man patīk saulainas dienas jebkurā gadalaikā. ;) Es esmu viens no tiem cilvēkiem, kurš ir daudz labākā omā saulainā laikā un jūtas daudz vairāk nomākts apmākušā laikā.

P.S. Tagad skatoties uz bildēm, kuras izvēlējos vakar, man liekas, ka man ir dīvainākā gaume. :D Nu, kāpēc, lai es gribētu publicēt dažas no tām? Beet, kas izdarīts – izdarīts, kas vakar likās forši, šodien.. nu, šodien, liekas citādāk. :D Bet darbiņš padarīts, tad jau – lai iet, kas izvēlēts! :)

Pastāsti, vai tavā Latvijas pusē jau zied sniegpulksteņi un krokusi un pavasaris ir pilntiesīgi atnācis? :) 

                          Sveicieni,

                              Madara

Esiet sveicināti, mani dārgie lasītāji! Piedodiet, ka tik ilgs laiks pagājis kopš pēdējā ieraksta! BET esmu atgriezusies uz īstā ceļa, tā kā, turpinām virzīties! :)

Šajā ierakstā es domāju vienkārši dalīties ar to, kas jauns pēdējā laikā. Ilustrācijām pievienoju skaistus attēlus, tāpat – priekam. :) Lūk, begonija bija dāvana sieviešu dienu un kopš tā laika zeļ un plaukst saulītē. Pēdējā laikā es izbaudu svaigus ziedus mājās daudz vairāk, nekā kādreiz. Vecums? :D Pirms tam svaigi ziedi noteikti nenesa man tik daudz prieka, kā tagad. Varbūt mana dzīve vienkārši bija aizraujošāka, ka sajūsmināties par puķēm nebija nepieciešams. Vai arī es esmu sākusi vairāk novērtēt mazos dzīves sīkumus. Jebkurā gadījumā, es ceru, ka otrais variants ir pareizais.

Nesen draudzene pacienāja mani ar godži ogām un tagad tās ir kļuvušas par manu mīļāko uzkodu. Es zināju par tām jau pirms tam, bet, kad pirmo reizi tās pagaršoju, man it nemaz nepatika, tāpēc arī nebiju vairāk mēģinājusi līdz pāgājušajai nedēļai. Internetā izlasīju (jup, pats uzticamākais avots! ;) ), ka godži ogas satur daudz minerālvielas, vitamīnus, aminoskābes (ieskaitot neaizstājamās!), godži ogas ir labas aknām un nierēm, tāpat arī redzei un asinsrites sistēmai. Un tās palīdz palikt jaunam un dzīvīgam. Tas, protams, nav viss, ko šīs maģiskās ogas piedāvā, bet sīkāk jau varat paši lasīt dažādos interneta avotos. ;) Ah, un šie mūsdienu paaudzes ēdieni, kas ir SUPER ēdieni! Es runāju par, jā, godži ogām, Čia sēklām, macca pulveri.. Un jaunais trends diedzēt graudus un dzert smūtijus. Mēs ēdam dīvainas lietas, tikai tāpēc, ka tajās ir daudz uzturvielu. Es tikai norādu uz tendenci, ka būt veselīgam ir stilīgi mūsdienās. ;) Ja tu to nepacel kādā ļoti ekstrēmā līmenī, dažreiz ir labi iederēties masā, vismaz šajā piemērā ar veselīgiem produktiem. :)

Mana personīgā pēdējā laika tendence ir dzert vairāk tīra ūdens. Es lejuplādēju aplikāciju, kas izrēķina, cik daudz ūdens man dienā būtu jāizdzer un es varu izvēlēties pievienot dzērienu, ko tikko esmu lietojusi un tad aplikācija piepilda manu virtuālo ķermeni ar ūdeni vai samazina to (ja esmu dzērusi tēju, kafiju, gāzētos dzērienus utt). Bija diezgan interesanti pasekot līdzi manam ūdens uzņemšanas režīmam šīs divas dienas. :D Bet jebkurā gadījumā, es guvu ieskatu, cik daudz ūdens man ikdienā būtu jāizdzer. Gandrīz pa tēmu, kafija pēdējā laikā ir negaršīga. Es nezinu kāpēc. Kafijas kafejnīcā dabūju 99% pienu un 1% kafijas, tas ir par traku pat priekš manis, vieglu kafiju cienītājas (varbūt vairs ne?)! Pat kafija mājās vairs negaršo kā kādreiz. Mēs izmēģinām jaunu kafijas veidu, varbūt tur tas āķis. Kaut ko neparastu ar vaniļu un kakao garšām/smaržām. Laikam jau vecā labā kafija ar kafijas garšu priekš manis laikam der labāk. :)

Tas, nu, būtu arī viss. Diezgan ikdienišķi, vai ne? Ceru, ka aizraujošākas tematikas raksti turpinājumā sekos! :) Bet es būtu ļoti priecīga dzirdēt, kas jauns tev un kādus jaunus veselības pasākumus esi uzsācis/-usi? :)

                              Sveicieni,

                                  Madara

Attēls no Unsplash

Atceraties, es šajā ierakstā rakstīju, ka nelasu vīriešu blogus? Un, atceraties, kā es teicu,ka došos izlūkot internetu un uzmeklēt kādu? Tā es arī darīju un izlēmu dalīties ar jums iegūtajos rezultātos un manās pārdomās. :)

Es nonācu pie secinājuma, ka visi blogi pārsvarā ir tendēti uz vienu dzimumu (vai nu uz sieviešu auditoriju vai vīriešu). Tagad tā atskatoties, tas nav nemaz tik pārsteidzošs secinājums. Tas notiek kaut kā dabīgi. Mēs katrs rakstām par to, kas mūs personīgi interesē, un sievietes un vīriešu kopumā taču interesē atšķirīgas lietas, ja runa ir par dzīvesveidu! Vai tad ne? Jā, ir temati, kas potenciāli interesē visus – vēsture, grāmatas, ģeogrāfija, vides zinātne utt. Bet tāda tipa blogi jau ir specifiski par tēmu un dzimumam vispār nav nozīmes. Rakstot jau minēto ierakstu, es sajutos diezgan slikti un diskriminējoši, ka nelasu nevienu vīrieši blogu, bet tagad secinu, ka mani vienkārši mazāk interesē lietas, par kurām vīrieši visbiežāk raksta dzīvesstila tipa blogos. Starp citu, šis ieraksts ir pilnībā vispārināts, ceru, ka to saprotat. :) Es iemetu ātru skatu gūglē un tas arī viss, es neesmu izlasījusi VISUS vīriešu blogus internetā utt. Tikai dalos ar saviem iespaidiem pirmo reizi sastopoties ar šādu tematu. :)

Attēls no Pixabay

Tātad, ko es noskaidroju. Iegūglēju kaut ko tādu kā “men’s blog” vai “blog written by man” un visu pirmo lapu praktiski aizņēma vīriešu modes un stila blogi. Un tas turpinājās arī nākamajā lapā. Nākamā blogu tipa grupa, ko atradu, bija „tēti blogeri”. Man tas šķita interesanti un kaut kas jauns, bet tā kā arvien vairāk vīriešu paliek mājās, lai rūpētos par bērniem (Jāatzīmē gan, ka ne visi blogertēti ir mājsaimnieki!), tad tas nav nekāds pārsteigums. Tomēr jāatzīst, ka varētu būt interesanti palasīta par tēva skatupunktu bērnu audzināšanā. :) Un pēdējais blogu tips, ko uzgāju, bija salikums no visām lietām, kas vīriešiem varētu likties interesantas – stils, tehnoloģias, mašīnas, sievietes, smieklīgi (un ne tik smieklīgi) joki un bildes utt.

Attēls no Unsplash

Lūk, šeit, mani atradumi! :) Jāpiemetina, ka lielākā daļa blogu ir angļu valodā. Es gribēju rakstīt, ka latviešu blogus ir grūti atrast, bet šī rakstā rezultātā esmu uzgājusi veselus sarakstus ar dažādiem latviešu blogiem. :D Bet sāls ir tajā, ka, lai atrastu pārējos, ir jāzina vismaz viens.

Bet tātad, atradumi, angļu valodā. Piedodiet par atkāpi.

Tētu blogi

Busy dad blog – Asprātīgs rakstīšanas stils un, cik palasīju, ieraksti ir ne tikai par būšanu tētim, bet arī interesanti stāsti par vīrieti, kurš ir arī tētis.

Go fatherhood – Tāpat, kā iepriekšējā blogā, šajā ir stāsti par vīrieti, kurš ir arī tētis. Man šķiet, ka šajā blogā ieraksti ir par nopietnākām lietām, kas dod vielu pārdomām, bet vēl aizvien ir interesantas. Jaunākais ieraksts šobrīd man likās īpaši saistošs.

At home dad matters – Kā jau pēc nosaukuma var noprast, blogs, ko raksta tēvs, kurš ir mājās kopā ar bērniem.

Modes un stila blogi

I am galla – Dzīvesstils, mode un ceļošana. Ko lai vēl saka. ;) Viss ir forši! :) Tīrs dizains, skaistas, kvalitatīvas bildes un lasāms saturs! Kā arī, fotogrāfijās dominē pievilcīgs vīrietis.. ;)

He spoke style – Dzīvesstils un mode. Šeit var atrast padomus par vīriešu modi un ierakstus par tādām vīrišķīgām lietām, kā viskijs. Ir sadaļas arī par vīriešu skaistumkopšanu, uzvalkiem un citām lietām.

Michael 84 – Viena vīrieša viedoklis un uzskati par modi un dzīvesstilu. Viegli lasāms blogs un man patīk, ka tas rada personīguma un autentiskuma sajūtu! :)

Grooming guru – Tāpat kā iepriekš, jau pēc nosaukuma var noprast, ka blogs ir tikai par vīrieša skaistumkopšanu. Vīriešu kosmētikas somiņa, kam tad īsti tur jābūt iekšā?

Maketh the man – Aksesuāri, dzīvesstils, mode un daudz kas cits, kas var vienu cilvēku interesēt. Ir arī ēdienu&dzērienu sadaļa, un interesanti, ka šīs sadaļas diezgan atšķiras no tā, ko varētu gaidīt, ja blogu rakstītu sieviete. ;)

Gribēju vēl pievienot vienu vīrieša blogu, ko lasīju kaut kad senāk. Tagad to atverot gan redzu, ka tas ir pamainījies. :D Bet domāju būs interesanti tāpat. Iesaku palasīt arī Kursoru, kas iesākumā aizsākās Skuteļa blogā, vismaz es tā saprotu, jo iepriekš visi tehnoloģijas jaunumi bija viņa paša vietnē. :)

Tas tad arī būtu viss šodienai. Ceru, ka jūs izklaidēja manas pārdomas par vīriešu rakstītiem blogiem! :) Ka arī kamēr rakstīju nelielos blogu aprakstiņus, tas lika man vairāk iedziļināties gan bloga uzbūvē, gan tekstā, un iznākumā es domāju palasīt regulāri vairākus no tiem. :) Kā ir ar Tevi? Vai ir kādi vīriešu rakstīti blogi, ko vari ieteikt? Un kā tev liekas, blogeri ir 50:50 vīrieši pret sievietēm vai tomēr šī attiecība nav tik vienmērīga? :)

                          Sveicieni,

                              Madara

Blogot nozīmē saskatīt skaisto katrā ikdienas sīkumā. Dažreiz liekas, ka blogeriem pieder daudz vairāk skaistu lietu un, ka viņu dzīve ir visnotaļ lieliskāka par manējo. Bet tas ir tikai tāpēc, ka blogeri zina kā uzņemt idilliskas,skaistas fotogrāfijas un kā skatīties uz visu no „gaišās puses”. Svarīgi ir divi A – attēli un atieksme. Blogotājiem kopoumā ir super-pozitīva attieksme, un attēlu uzņemšana nav nemaz tik grūta, kā sākumā liekas. Ja netici, paņem kameru un sāc fočēt! Un tu būsi pārsteigts par iznākumu, cik lieliskus kadrus izdevies noķert vienkārši nedomājot un meklējos skaisto sev apkārt! Ar šo nelielo ierakstu es nevēlos samazināt blogeru spozmi un radīto lieliskās dzīves tēlu, tieši pretēji, es vēlos uzsvērt, ka mēs visi esam lieliski un brīnišķīgi katrs savā ikdienā, dienu no dienas! :)

Tālāk varat aplūko objektus, kas ikdienā ir kaut kur man apkārt, bet paši par sevi nav nekas tik īpašs. Bet noķerti fotogrāfijā.. Jau ir cita runa! ;)

Šo attēlu jau redzējāt manā instagramā ;)

Vai es kaut kur varu aplūkot arī Tavas ikdienas skaistos attēlus? :)

                         Sveicieni,

                             Madara

Stāsts par to, kā man un maniem draugiem veicās pārgājienā (60km) no Alojas līdz Skultei.

Ievads

Manai draudzenei laiku pa laikam prātā ienāk trakas idejas, kurās, acīmredzot, es labprāt iesaistos. Ah, patiesībā es nemaz nezinu, kā sākt šo stāstu, cik daudz dažādu nokrāsu tam ir!

Pirms pārgājiena, es īsti nedomāju, vai tas būs viegli vai grūti un kas mūs sagaida. Sajūta bija kā pirms parastas pastaigas dabā. Svaigs gaiss, mežs, laba kompānija, fiziskās aktivitātes – patīkami pavadīta sestdiena! Vai kaut kas var būt arī slikti? Protams, ka nē! Īstenībā jau nekas slikts arī nenotika. :) Neviens no mums vienkārši nebija gatavs šim izaicinājumam jeb teiksim tā, neviens no mums nezināja, ko sagaidīt. Morāli gatavi gan jau, ka bijām, visādā ziņā, tik gatavi, cik gatavs var būt nezināmajam. Un, ja mēs būtu zinājuši, kas mūs sagaida, vai mēs tāpat dotos piedzīvojumā? Es ceru, ka jā, jo vienreiz piedzīvot ir daudz reizes spilgtāk un vērtīgāk, nekā vairākas reizes redzēt vai dzirdēt.

Ticiet vai nē, šis vēl ir tikai ievads. :D Iznāca diezgan garš, vai ne? Ja vēl aizvien esat ieinteresēti, lūk, stāsta turpinājums!

Pirmā nodaļa, Mērķis               

Mērķis bija noiet 60km pa veco dzelzceļa ceļu no Alojas līdz Skultei, ar pieturvietu Limbažos. Īsi un vienkārši, tad dodamies ceļā!

Pārgājiena maršruts kartē

Otrā nodaļa, Gatavošanās

Tā kā bija skaidrs, ka pārgājiens paņems daudz laika un spēka, bija kārtīgi jāparūpējas par ēdmaņu. Nu lūk, kas tad bija manā pusdienu somā:

1. Olbaltumvielām bagātas sviestmaizes – auzu pārslu maizītes ar sieru, sviestu, humusu, olu, salātlapu un gurķi. Iznāca ļoti garšīgi un barojoši!
2. Hematogēns – es savējo neapēdu.
3. Musli batoniņi – Līdzi bija divi, apēdu vienu, bet tāpat domāju, ka lieliska izvēle garākiem pārgājieniem.
4. Glikoze ar C vitamīnu – Neapēdu, bet citi ēda, tā kā varbūt ir noderīga lieta.
5. Piena spēks – izdzēru veselas 2 pudeles (0.5l) un liekas superīga izvēle gariem pārgājieniem!
6. Vafeles un citi saldumi – Vafeles apēdu un, iespējams, ka citi, viegli ēdami saldumi ir tīri laba izvēle ātrai enerģijai pārgājiena laikā. Un ja ne enerģijai, tad vēlāk var izmantot, kā mentālu atbalstu (jūs zināt TO sajūtu, kad gribas kaut ko garšīgu..)
7. Mājās cepti pilngraudu cepumi – Līdzi paņēmu daudz par daudz. Iznāca tādi pacieti un sausi, domāju tāpēc neapēdās. Šādos pārgājienos labāk “iet iekšā” mitrs ēdiens.
8. Vitamīnu dzēriens sportam – lieliska doma!
9. Āboli – laba doma. Iekšā ir vitamīni un sulīgs, svaigs auglis vienmēr labi garšo pirms, pēc fiziskajām aktivitātēm un to laikā.
10. Banāni – Laba doma. Viegli apēst un bagāti ar vajadzīgām minerālvielām, piemēram, magniju.
11. BelVita pilngraudu cepumi – garšīgi, bet, kā jau teicu, sausi cepumi pārgājienos tik labi negaršo.

Piedodiet par telefona bildes kvalitāti un citroni netika ņemti līdzi pārgājienā. :D

Iešanas apavi. Speciāli šim gājienam nopirku jaunus zābakus. Tie  gan nebija nekādi speciāli iešanas apavi vai tamlīdzīgi, bet ļoti ērti (pirmajiem 20km). Maniem kompanjoniem, kuriem kājās bija skriešanas apavi, gan bija nepatīkamas sajūtas tieši pēdās. Man apavi tikai nospieda mazos pirkstiņus (un izveidoja Gigantiskas tulznas), bet pašas pēdas man nesāpēja. Es domāju, ka tas ir tāpēc, ka skriešanas apaviem ir īpašs zoles izliekums, kas paredzēts tieši skriešanai, līdz ar to garu distanču veikšanai soļos, skriešanas apavi nav piemēroti. Jebkurā gadījumā, iesaku izvēlēties piemērotus apavus, ja izlem noiet 30+ km.

Mani uzticamie ceļa pavadoņi

Galvas lampas. Tā kā lielākā pārgājiena daļa notika tumsā, galvas lampas ir vajadzība. Manējā bija diezgan slikta (gaisma gan nāca ārā un līdz ar to lampas funkcijas pildīja). Es gan arī nopirku tādu lēto variantu (tajā brīdī neienāca prātā, ka varētu būt kaut kāda problēma, lampa ir lampa!). Lūk, mana lampa veidoja tādus kā divus apļus, vienu mazāku un ar koncentrētāku gaismu (gaišāku) viducī un otru apkārt tādu plašāku, bet blāvāku. Jau pieminētajai draudzene bija daudz labāka lampa, jo tā deva vienmērīgu, spožu gaismu. Ja dodies pārgājienā tumsā, vismaz apsver labas galvas lampas iegādi.

Apģērbs. Ja Tavā īpašumā nav īpašs apģērbs pārgājieniem, sporta aktivitātēm vai termoveļa, es iesaku drēbes vilk slāņos un pa virsu jaku, kurai vējš nepūš cauri. Cepure, pirkstaiņi, dūraiņi un papildus zeķu pāri arī ir laba ideja.

Lieliska lieta, ko paņemt līdzi ir arī kaut kas uz kā apsēsties. Vēlams, lai vismaz nedaudz tas nelaiž cauri aukstumu un, protams, mitrumu. Kāpēc? Jo Tu nezini, kur tev nāksies sēdēt. :D Naktī zeme tāpat kļūst mitra un var gadīties taisīt pauzes arī negaidītās vietās (piemēram, mēs pauzējām zemes ceļu vidū).

Trešā nodaļa, Ceļā (Aloja – Limbaži)

Beidzot! Īstais stāsts!

Pirmkārt, man nebija ne jausmas, kur esmu iesaistījusies, bet līdzko ceļš ir uzsākts, atpakaļ ceļa vairs nav. Ejam, ejam, ejam.

Par ceļu, sliedes vairs nav saglabājušās (precīzāk, tās tika novāktas), bet ir palikuši sliežu gulšņi, kas arī rādīja mums ceļu. Tā kā gulšņi ir no koka, tos pamazām apēd mežs, bet vēl varēja sajust zem kājām izciļņus konkrētos attālumos un šur tur pat redzēt. Bija vietas, kur arī vecais dzelzceļa ceļš ir pārveidots par braucamu ceļu vai taku.

Tātad, pirmā puse (no Alojas līdz Limbažiem) bija 32km gara un no Alojas izgājām 12:10.

Alojas vecā dzelzceļa stacija

Un pierādījums, ka mēs arī bijām Alojā :)

Pirmie 12km tiešām bija parasts pārgājiens. Izbaudījām mežu, sajūsminājāmies par pirmajiem šķēršļiem (pāris kritušiem kokiem), pļāpājām par dzīvi, pavadījām labi laiku lieliskā kompānijā.

Atrodi taku, pa kuru tikko gājām! :)

Tāds arī bija ceļš

Arī šis ir ceļš

Kad beidzot sasniedzām pirmo pieturvietu, Puikules staciju (apmēram pēc 12km), jutāmies nedaudz saguruši, bet pusdienas, kafija un kāju atpūta darīja savu un pēc 30 minūtēm atkal jutāmies svaigi kā gurķīši, pilni enerģijas un entuziasma.

Brīdis, kad beidzot ieraudzījām ilgi gaidīto Puikules staciju..

Puikules stacija

Pusdienas Puikules stacijā

Dodamies prom no Puikules stacijas

Un vēl ceļa bildes, uzņemtas gaismā.

Kaut kur šeit ir taka pa kuru iesim

Dažviet ceļš bija ļoti patīkams, viegli atrodams un viegli ejams!

Un šeit var redzēt uzbērumu un ka ceļš tālāk ved cauri koku alejai.

Un dažviet ceļš izskatījās šādi…

Enerģija un entuziasms saglabājās vēl 10km, pēc kuriem mums atkal bija neplānota, neliela pauze. Nedaudz uzēdām, atpūtāmies un devāmies tālāk. Tātad, apmēram 20 noietu kilometru atzīmi sasniedzām ap septiņiem vakarā, un tas bija brīdis, kad jau sāka krēslot un bija laiks vilkt ārā mākslīgās apgaismes līdzekļus jeb galvas lampas. Tā kā praktiski vairs nekas nebija redzams bez lampas gaismas, fotografēšana un video veidošana apsīka. Mēs koncentrējāmies uz ceļu, lai nepakluptu, un vērojām priekšā ejošā cilvēka papēžus ar meditatīvu interesi. Mežā tumsā tāpat īsti nav ko redzēt.

Neplānotā pauze ceļmalā. Iestiprinājāmies, apbruņojāmies ar galvas lampām un devāmies tālāk ceļā!

Apmēram 7km no Limbažiem vecais dzelzceļa ceļš ir pārveidots par pastaigu taku, līdz ar to ceļš zem kājām kļuva relatīvi gluds un viegli ejams. Tomēr tas radīja negaidītu sarežģījumu. Tā kā ceļš bija gluds un vairs nebija jādomā, kur likt kāju, pēkšņi parādījās laiks, lai domātu par to, ka sākam justies noguruši, ka kājās arī tā kā sāk sāpēt, ka vēl priekšā tik garš ceļš.. un visas citas domas, kuras nemotivē kustēties uz priekšu. Ko nu par to, ceļš vienkārši kļuva morāli grūtāks. BET. mēs sasniedzām Limbažus ap desmitiem vakarā un devāmies uz jau minētās draudzenes vecāsmammas mitekli, lai atpūtinātu nogurušās kājās un prātus. Vēlāk šo pieturvietu nodēvējām par Limbažu SPA, jo būsim atklāti, tieši tas arī tas bija – fiziska un morāla atpūta, kur kāds (šeit: draudzenes vecāmamma) par mums tik mīļi parūpējās.

Esam apmēram 5km attālumā no Limbažiem (un es tiešām nezinu vai ar pirkstu bakstu īstajā vietā kartē :D )

Ceturtā nodaļa, Limbažu SPA

Ja izlasīji iepriekšējo nodaļu (vai vismaz pēdējās rindas), tev jau ir skaidrs, ko nozīmē šīs nodaļas nosaukums. Tātad, draudzenes vecāmamma bija pagatavojusi mums zupu, maizītes un saldajā cienāja ar našķiem un kafiju. Ēdām, dzērām un priecājāmies. Priecājāmies arī par iespēju pacelt kājas pret sienu un atvēsināt pēdas aukstā ūdenī. Pēc pirmajiem 30+km, mēs jutāmies labi, kāju sāpes bija minimālas un paciešamas, prāts jutās mundrs (it sevišķi pēc tās kafijas krūzes..) un entuziasms atkal bija atgriezies. Un tā mēs izgājām no Limbažu SPA 12 stundas (00:00) pēc pārgājiena sākuma Alojā, laimīgi, mērķtiecīgi un pilni spēka.

…TURPINĀJUMS un NOBEIGUMS (2.daļa) šajā ierakstā!!

Ja arī Tu esi kādreiz devies lielākos vai mazākos pārgājienos, padalies ar saviem labākajiem padomiem, kā sagatavoties un kāds bija Tavs pārgājiena maršruts? Varbūt pametīsi man ideju nākamajam piedzīvojumam! :) Raksti komentāros.

                              Sveicieni,

                                 Madara

Apdzīvoju arī sociālos kontus – nāc ciemos un tiekamies iekš Instagram vai Twitter! :) Vai sūti man personīgu ziņu uz e-pastu! :)

Turpinājums stāstam, kurš aizsākās šajā ierakstā, par piedzīvojumiem 60km pārgājienā Aloja-Skulte..

Piektā nodaļa, Ceļā (Limbaži – Skulte)

Mēs diezgan veiksmīgi saglabājām optimismu pirmos 15 kilometrus. Šoreiz gan pirmā atpūtas pauze bija jau pēc apmēram stundas pie Mucenieku tilta pavisam nedaudz ārpus Limbažiem. Uzsākot otro ceļa pusi kājās bija jūtamas jau zināmas sāpes un turpmāk katra pauze nāca kā svētīta atpūta no nemitīgajām mocībām kājās. Kopumā gājiens no Limbažiem līdz Skultei bija vieglāk ejams, ceļā cauri mežam bija jau iestaigāta taka un liela daļa vecā dzelzceļa bija pārveidota par īstu, braucamu ceļu. Šie faktori it kā paātrināja mūsu iešanas ātrumu, bet kā jau minēju, jo vieglāk ejams ceļš, jo vairāk laika domāt par sāpēm, vēl ejamo ceļa garumu un visu ko citu lieku. Ā, vēl ko var pieminēt, posmā Limbaži – Skulte ir Geocaching taka, un mēs domājām, ka tas ir iemesls, kāpēc ceļš cauri mežam jau bija iestaigāts.

Esam Limbažos, tikko uzsākuši ceļu un vēl enerģijas pilni.

Šis ir vecā dzelzceļa ceļš Limbažos, kurš pārveidots par apvedceļu.

Mucenieku tilts no apakšas. Palikuši tikai dzelzceļa gulšņi!

Tātad, pāris kilometrus pēc Lādes stacijas, ieturējām nelielu pauzi pašā ceļa vidū. Šajā pieturvietā jau patiešām sākām justies saguruši un miegaini. Iedzērām nedaudz kafijas, nedaudz uzēdām un bija vien jādodas ceļā, jo naktī nekustoties ātri kļuva vēsi. Un šis bija punkts (apmēram 45 kilometrs), kad kājās sāka tiešām nopietni protestēt pret tik agresīvo izturēšanos. Sāksim ar to, ka pēc sēdēšanas uz zemes bija grūti (es gribēju teikt sāpīgi) piecelties (ceļi, gūžas, potītes). Nākamais, ko ievērojām, ka neviens no mums vairs nevarēja normāli paiet. Pirmās desmit minūtes pēc pauzes klumpurējām kā pingvīni, kas izskatījās visai komiski, bet īstenībā bija sāpīgi.

Lādes stacija.

Problēmas, ar kurām saskārāmies. Un šis ir brīdis manā stāstā, kur beidzot pievēršos sīkāk pastāstīt par sāpēm, ko nācās pārdzīvot. Pirmkārt, uzsākot šo pārgājienu, es domāju, ka vienīgais fiziskajā ziņā ar ko būs jāsaskaras būs nogurušas kājās un noguruma izraisītas sāpes. Jap, kā es kļūdījos. No gaišās puses, kājas neizlikās nogurušas, bet varbūt es vienkārši nejutu nogurumu, jo vairāk koncetrējos uz ārpātīgajām sāpēm ceļos un dažbrīd gūžās. Un pēdās, protams (no tulznām). Gluži droša neesmu, bet mans minējums ir, ka asās sāpes gan ceļos, gan gūžā izraisīja pārmocītās saites, kuras nav pieradušas pie tik lielas slodzes. Sajūtas, pēc manām domām, ir līdzīgās, kā, ja saites būtu sarautas vai sastieptas, līdz ar to apmēram 20+ kilometrus, salīdzinoši ātrā tempā, veicu ar sarautu/sastieptu kāju sajūtu. Un, protams, Nenormāli lielām tulznām uz mazajiem kāju pirkstiņiem (mājās atklāju, ka tulznas bija visa pirksta garumā un lielumā). Kā jau jūtat, otrais ceļa posms vairs nebija tik aizraujošs un sajūsmas pilns. Maniem draugiem saites kopumā sagādāja mazāk problēmu (visādā ziņā ne ceļos). Vienam bija līdzīga sarauto saišu sajūta potītēs un otra pievienojās man nedaudz ceļu un gūžas saišu sāpēs. Un, protams, kur tad bez pēdu sāpēm. Kaut kādas problēmas ar pēdām bija mums visiem, divi no mums cīnījās ar tulznām, vienam bija krampis pēdā vismaz pēdējos 10 kilometrus un vienai problēmas sagādāja kāju pirksti apavos un vispārējas, nogurušo pēdu sāpes.

Lūk, garš apraksts par sāpēm. :D Bet tā bija tik liela pārgājiena sastāvdaļa, ka to nedrīkst nepieminēt. Kā jau rakstīju, pēc pauzes netālu no Lādes stacijas, vairs nevarējām normāli piecelties un paiet, un kopš tā brīža pēc katras nākamās pauzes bija arvien grūtāk iestaigāties, un kopumā sāpes mūs pavadīja ik uz soļa. Pēc pauzēm tās bija vislielākās un pēc kāda laika iešanas nedaudz samazinājās, bet pavisam neizzuda līdz pat nākamajai dienai. Viss tas ir jāpiedzīvo, lai pa īstam saprastu. :D

Pauze pāris kilometrus aiz Lādes stacijas.

Ap četriem rītā sākām domāt par to, kā tiksim mājās. Pirmais vilciens no Slokas bija 4:57, uz kuru mēs nekādi nevarējām paspēt, jo bijām vēl vismaz 10 kilometru attālumā no stacijas. Nākamais bija 6:31, bet izlēmām, ka tas arī priekš mums ir par šerpu un, tātad, mērķējām uz vilcienu 7:37, uz kuru, lai paspētu, arī bija jāiespringst un jāpieliek solis (jo pielikt soli ir pavisam viegli, kad neciešamas sāpes ir uz katra soļa). Bet tā kā nākamais vilciens bija 9:38 un mēs tiešām negribējām pavadīt stacijā divas stundas, nācās vien maksimāli paātrināt iešanas tempu un varonīgi soļot cauri sāpēm. Šajā posmā (pēdējos 10 kilometros) mēs ņēmām ļoti maz paužu, jo, pirmkārt, bija ļoti auksti, kad apstājāmies (gan āra temperatūra bija pazeminājusies, gan drebulis no bezmiega), otrkārt, ēst arī negribējās un treškārt, nebija nemaz laika pauzēt, ja gribējām paspēt uz vilcienu un tikt ātrāk mājās, siltajā gultiņā.

Kā ķirsītis uz putukrējuma, kad jau likās, ka redzam gaismu tuneļa galā (gandrīz tiešā nozīmē – lukturus no Skultes stacijas), pēdējie 4,5 kilometri bija klāti ar šķembām (paliekas no vecā dzelzceļa). Šis pats pēdējais posms tiešām pielika treknu punktu pārgājienam un bija vismokošākais, jo ar tulznām klātās pēdas vispār neizbaudīja akmeņaino segumu. Papildus tam, ka akmeņi bija jūtami cauri apaviem, bija vēl jātur līdzsvars un kājas vairs nevarēja locīt dīvainos leņķos, lai iešana būtu vieglāka. Kā jau teicu, Aloja – Skulte uz beigām pietaupīja vislabāko – pēdējo spēku pārbaudi – gan fizisko, gan mentālo. Un atcerieties vēl, ka mēs steidzāmies uz vilcienu, tātad lēna, uzmanīga iešana īsti nebija opcija. Bija jābliež un jākustina savi sāpošie locekļi maksimāli ātri. Beidzot, pēc ļoti garā gājiena pa akmeņiem, ieraudzījām sliedes, kas nozīmēja, ka Skultes stacija ir tepat tuvumā (īstenībā varējām redzēt jau vilcienus). Ieraugot sliedes es tiešām gandrīz apraudājos, bet, kā jau atkal teicu, pēdējie, akmeņainie 4,5km bija visizaicinošākie.

Soļojam jau pa sliedēm pretī Skultei.

Un tā, 5 minūtes pirms vilciena attiešas 7:37, ieradāmies Skultes stacijā. Pārguruši, bet laimīgi, ka 60+km noieti, ka paspējām uz vilcienu un ka priekšā ir stundu gara atpūta siltā vagonā līdz atkal būs jāpārvietojas ar kājām un no Rīgas stacijas jānogādā sevi mājās. Per aspera ad astra. Protams, selfijs pie Skultes stacijas un selfijs vilcienā, jo galu galā – laimīgās beigas!

Esam Skultes stacijā!

..un paspējām pat uztaisīt foto ar vilcienu, uz kuru tik veiksmīgi paspējām!

Mēs bija pavadījuši gandrīz 20 stundas tikai trīs cilvēku sabiedrībā, brienot cauri mežam (+5 vīrieši, ko satikām ceļā, draudzenes vecāmamma un pāris cilvēki Limbažos). Atgriežoties sabiedrībā, gandrīz katrs, kurš nebija iegrimis sevī vai savā viedtālrunī, veltīja mums jocīgus skatienus (sākot ar vilciena biļešu kontrolieri un beidzot ar rīdziniekiem), bet mēs arī izskatījāmies savādi. Trīs jauni cilvēki pārvietojas kā pingvīni un vēl arī ļoti lēnām. Tik ātri (lēni), cik mēs gājām, šķiet pat omītes ar lielām iepirkumu somām mūs apdzina. Un mēs arī skaļi smējāmies par savu situāciju, jo, atkārtošos, bijām ļoti laimīgi un atviegloti un arī apzinājāmies, ka izskatāmies smieklīgi. Varbūt tas, ka mēs smējāmies mūs padarīja vēl intriģējošākus, jo, vai cilvēks, kurš mokās sāpēs, tā smietos? Galu galā, mēs arī esam 3 veselīgi jaunieši, kuriem neizskatās, ka ir kādas veselības problēmas. Ko es te mēģinu pateiktu, ārēji mēs izskatījāmies OK un mums vajadzēja iet normāli. Man žēl, ka neviens to nenofilmēja – mūs Rīgas dzelzceļa stacijā – tas būtu tik smieklīgi! Ah, esmu diezgan droša, ka nevaru tik labi aprakstīt, kā tas izskatījās dzīvē. :D

Piebilde. Pirmo uzmetumu rakstīju pirmdienas vakarā (no pārgājiena atgriezāmies svētdienas rītā) un manas kājās jutās labi. Tās sāpēja nedaudz, bet es varēju jau gandrīz normāli paiet nākamajā dienā. Paliekošākas bija tulznas uz kājām, jo jebkuros apavos iešana sagādāja sāpes, bet arī tas pārgāja pēc pāris dienām un līdz ar to varu teikt, ka fiziskie bojājumi bija īslaicīgi.

Nobeigums

Noiet 60 kilometrus nav bērnu spēlīte. Bet tas ir izdarāms. Šo pieredzi ir grūti aprakstīt, tas ir jāpiedzīvo. Domājams gan, ka katram būtu citādākas sajūtas gan emocionāli, gan fiziski, tā kā, lai tiešām izprastu, ir jāiet pašam. ;) Tāpat arī, grūtums sākas tikai pēdējos 15km, kuri pārbauda gan emocionālo izturību, gan prāta spēku. Kopumā priekš manis mērķtiecība (pārliecība) un apziņa, ka ātrākais veids, kā tikt no šīs situācijas ārā ir kustēties uz priekšu, tiešām palīdzēja nepadoties, nekrist izmisumā vai īgnumā. Un mana personīgā atziņa, ja gribi sasniegt mērķi (vai jebko dzīvē), nedrīkst ļauties sevis žēlošanai, nedrīkst ļauties domām, kā viss sāp un cik viss ir slikti, cik sūdīga ir situācija un cik ļoti gribās mājās. Tajā brīdi, kad ļauj sev domāt šīs domas, ir tik grūti atkal atgriezties un apņēmības un mērķtiecības ceļa! Tu esi meža vidū, sasodīts! Čīkstēšana nepalīdzēs tev tikt ārā, līdz ar to vienīgais loģiskais risinājums ir turēt sevi rokās, neļaut sev izlīt pa zemi bezformīgā masā un turpināt kustēties. Un tas attiecas ne tikai uz gariem pārgājieniem, bet uz dzīvi kopumā, jo gan jau katram ir gadījies būt situācija, kad sajūta ir kā lielā, tumšā mežā un vienīgais, ko gribas, ir raudāt un žēloties, cik viss ir grūti. Tad atceries, lai tiktu no meža ārā, ir vienkārši jāiet, ir jāiet uz priekšu.

Vēl piemetīšu pēdējo domu, ka pārgājiens skaitļos izklausās liels un baiss (60 kilometri kājām???), bet mana taktika bija nedomāt par izmēru, bet vienkārši darīt, vienkārši iet. Un atkal, atziņa dzīvei, ja liekas, ka jāizdara kaut kas neiespējams, nedomā par tā lielumu, vienkārši dari. Domā tikai par darīšanu. Un viss notiks.

Esam vilcienā Skultē. Man šķiet, ka izskatāmies pārsteidzoši žirgti un pacilāti un it nemaz ne noguruši.

Pārgājiens skaitļos un īsos vārdos

Datums: 17. un 18. oktobris 2015. gads.

Kopējais garums: 61,49 km.

Pauzes: Kopā – 10; viena – 2 stundas gara, viena – 30min, pārējās 10min vai mazāk.

Kcal: nodedzinātas vidēji 8722kcal.

Sāpēs kājās: sākās pēc 30km.

Apavi: Dieva dēļ, velc ērtus, profesionālus iešanas apavus!

Pārtika: Apetīte nav tik liela kā varētu domāt. Īpaši nakts posmā. Varbūt tāpēc, ka dzēru vitamīnu ūdeni? (esmu novērojusi, ka tad izsalkums ir mazāks)

Mirkļa birkas: #AlojaSkulte #pingvīnugājiens #akmeņi #naktsmežā #suņuātrums #backpackingthrougheurope

Ejot pavadītais laiks: 17 stundas.

Kopējais pārgājiena laiks: apmēram 19,5h.

Laiks nodomā: 25h (ieskaitot celšanos Rīgā 7:15, lai nokļūtu Alojā un izņemot 2h miegu autobusā uz Limbažiem).

Lielākais paldies: Vecmāmiņai Neldai.

Foto, video: Paņem līdzi papildus baterijas un nekad nepārvērtē sava telefona atmiņas kartes izmērus, ja uzņem video!

Padomi: uzņem video. Atceries iekļaut svarīgos skaitļus (kurš kilometrs, cik ir pulkstenis), vietu, kur atrodies un kā jūties!

Kāju atkopšanās: pēc 2-3 dienām, bet jūtīgas uz garākiem pārgājieniem arī pēc nedēļas.

.

Lūk arī beigas Aloja-Skulte piedzīvojumam. Tiekamies nākamajā!:)

.

Dalies pieredzē, vai esi veicis 30+km pārgājienus, un kādas bija Tavas sajūtas, padomi, ieteikumi? Labprāt dzirdētu arī citu gājēju pieredzi! :) Raksti komentāros.

                              Sveicieni,

                                Madara

Apdzīvoju arī sociālos kontus – nāc ciemos un tiekamies iekš Instagram vai Twitter! :) Vai sūti man personīgu ziņu uz e-pastu! :)

Es zinu, ka ir jau decembris, bet man vēl ir aizķērušās pāris bildes no fotosesijas zelta rudenī. Tieši tik lēni man pagaidām izdodas blogot! :D Jebkurā gadījumā, ceru, ka jūs iepriecinās atskats uz saulaino rudens dienu parkā, kur man mugurā ir koša kleita, kurai vajadzētu veiksmīgi saplūst ar krāsotajām rudens lapām.

Un atkal :D .. Laiks lido vēja spārniem, bet varbūt man tā liekas, jo esmu kļuvusi tāda lēna. Vai tas iet kopā? It kā nē, bet dziļāk ieskatoties, tur IR sakarība. Visu savu dzīvi (izņemot pēdējos 2 gadus) esmu skrējusi dažādos virzienos un domājusi, ka tie ir tie pareizie. Esmu dzīvojusi pēc klasiskā dzīves modeļa – skola, augstskola, 8/5 darbs utt. Izrādās gan, ka visa šī skraidīšana kaut kāda ziņā ir bijusi pilnībā bezjēdzīga. Man ir 24, bet jūtos tā it kā tikko būtu pabeigusi vidusskolu. Manā dzīvē ir daudz lielisku cilvēku, lietu, piedzīvojumu, es nesūdzos par to :D, un mana personība kopš īstenībā pabeidzu vidusskolu ir augusi par 100%, bet profesionāli.. esmu sliktākā situācijā, nekā daži vidusskolēni. :D

Vidusskolā es nejutu atbalstu, iedrošinājumu attīstīt savus talantus. Es pati nezināju, kas tie ir un skola, ģimene, sabiedrībā vairāk gaidīja no manis, no skolēniem, labu pakļaušanos sistēmai, labu iekļaušanos vidē, labus akadēmiskos sasniegumus visās jomās utt utt. Es biju jauna, naiva, viegli iespaidojama. Tiecos būt perfekta un darīt visiem pa prātam. Šīs īpašības padara tevi nepiemērotu pieaugušo dzīvei, ka es jums saku. :D Un mana pašapziņa pārsvarā bija zem nulles. Un tad tu vienu dienu pamosties savos 24, vairs neesi bērns, bet pieaugušais arī īsti nē. Un jūties tik neiedvesmots, par to cik daudz gadus esi veltījis apkārt skraidīšanai, citu cilvēku izpatikšanai un NEdomāšanai. Man nav augsta līmeņa praktisko iemaņu (bet vairākas pamata līmenī). Savukārt, man ir talants radīt, dekorēt, rakstīt un uzrunāt cilvēkus (mārketings), bet mūsdienās ar to vien nepietiek. Daudziem cilvēkiem ir talants. Lai kaut ko sasniegtu ir jāmācās, ir jāpraktizē. Papildus, es gribētu arī teikt, ka man ir kaislība uz pedagoģiju, bet es nezinu, vai man ir talants šajā jomā. Es vienkārši vienmēr jūtos enerģiska un ieinteresēta, kad runa ir par zināšanām; interesantiem veidiem, kā mācīties; audzināšanu un cilvēku iespaidošana pozitīvā veidā. UN man ir arī bakalaura grāds, bet kāda jēga no viņa, ja jūtos tikpat dumja savā jomā, kā tad, kad pabeidzu vidusskolu? Man ir sajūta, ka nekas no 3 augstskolas gadiem nav palicis atmiņā. Tas ir nepieņemami priekš manis, es gribēju mācīties un atcerēties!

Vizuālā tēla detaļas: Kleita – Reserved (iegādātā pirms daudziem gadiem), Zeķubikses – Lindex, Zābaciņi – Vagabond, Kaklarota – Mango, Rokassprādzes – Lindex.

Lūk, 2 diezgan gari, bet atklāti paragrāfi šajā ierakstā. Vai reizēm jūties līdzīgi? Vari padalīties komentāros. Bet jebkurā gadījumā, ceru, ka esi labā noskaņojumā un diena ir izdevusies! :)

                                  Sveicieni,

                                     Madara

Apdzīvoju arī sociālos kontus – nāc ciemos un tiekamies iekš Instagram vai Twitter! :) Vai sūti man personīgu ziņu uz e-pastu! :)

Pēc tam, kad biju publicējusi iepriekšējo ierakstu ar rudens bildēm, atcerējos, ka man ir VĒL saulainas rudens bildes, kuras gribēju publicēt, bet viss notika kā parasti un nodoms piemirsās. Līdz ar to ceļu tās gaismā tikai tagad. Ja es vērīgs, pamanīsi, ka šīs fotogrāfijas ir no tās pašas fotosesijas, no kuras izmantoju attēlus profila bildēm sociālajos kontos un šeit blogā. Lai vai kā, man likās, ka šīs bildes ir gana lieliskas, lai paskatītos uz tām vēl mazliet ilgāk un ievietotu atsevišķā rakstā. ;)

Tā kā iepriekšējais ieraksts iznāca tāds nedaudz depresīvs (ja arī ne depresīvs, tad visādā ziņā ne prieka pilns un iedvesmojošs (droši drīkstat mani apstrīdēt :D )), es izlēmu, ka šis ieraksts jātaisa daudz gaišāks un priecīgāks.

Apšaubīt sevi. “Uuu, tas nemaz nav gaiši vai priecīgi”, Tu varētu domāt. BET, ja es dalos ar savām atziņām un domām, kā kļūt par laimīgu un pašpietiekamu cilvēku, tas jau kļūst krietni gaišāk un iedvesmojošāk, vai ne? Es noteikti neteiktu, ka esmu vispārliecinātākā par sevi persona pasaulē, pat ne Rīgā, bet es lēnām attīstos šajā virzienā. Ceru, ka man pievienosies!

Lūk, arī mani padomi, kā noticēt sev:

1. Tu esi lielisks! Jā, reizēm ir grūti tam noticēt, bet tā ir taisnība. Tu varbūt tagad domā: “KĀ gan viņa var to apgalvot, ja mani nemaz nepazīst?” Atbilde ir pavisam vienkārša. Tu esi šeit. Uz šīs Zemes. Tas nozīmē, ka Tev ir jēga, Tev ir mērķis, jo VISIEM cilvēkiem ir talanti, dabas dotas dāvanas un viena vai vairākas darbības nišas, kurās viņi jūtas kā zivs ūdenī. Tas ir fakts. Jo ātrāk to pieņemsi, jo ātrāk varēsim virzīties tālāk uz otro punktu.

Vizuālā tēla detaļas: Kleita – oodji, Jaka – nezināms, Rota – Mango, Rokassprādzes – Lindex, Zeķubikses – Lindex, Zābaciņi – Vagabond.

2. Kad esam tikuši skaidrībā ar pirmo punktu, varam pāriet uz otro – Atklātību. Un ar atklātību es nedomāju nekontrolētu savu domu pārvēršanu vārdos. Būt atklātam nenozīmē teikt visu, kas uz mēles. Ar atklātību es šoreiz domāju – būt atklātam pret sevi pašu.

Bieži, kad mēs domājam, ka apkaunojam sevi citu priekšā, īstenībā mēs apkaunojam sevi sevis priekšā. Diezgan nesakarīgi, vai ne? Redzi, ja arī citi Tevi vērtē un nosoda, Tu esi tas, kuram ir jāsadzīvo ar domu, ka citi Tevi nosoda. Ja Tu pats sevi nenosodi, vai citu nosodījums var Tevi aizsniegt? NĒ. Galvenais visā procesā ir būt atklātam pret sevi. Pat tad, ja nosodi sevi, esi vismaz atklāts pret sevi, ka nosodi sevi un ka pats arī esi tas, kurš bojā sev dzīvi. Esi patiess par to, kas Tev patīk un kas nepatīk, vismaz iekšēji. Tas ir pats svarīgākais – BŪT GODĪGAM PRET SEVI. Kad Tu spēj neemocionāli būt patiess pret sevi, Tu sajutīsi kā Tevī ieplūst pašpārliecība, jo beidzot Tu kļūsi par cilvēku par kuru vienmēr esi vēlējies kļūt. Un sajutīsies brīvs un iedvesmots, jo vairs nebūs jēga izpatikt citiem vai izlikties. PATIESUMS IR BRĪVĪBA. Un mēs visi gribam būt brīvi, vai ne?

3. Noliec sevi savas dzīves centrā. Šaubas par saviem spēkiem nāk no nespējas tikt līdzi ekspektācijām, ko uzstādi Tu pats, sabiedrība, vecāki utt. BET, kad Tu PATS esi savā dzīves centrā, Tu esi īstais valdnieks. Triks ir NOTICĒT, ka Tev tiešām ir vara pār savu dzīvi (jo būsim atklāti, Tu esi vienīgais, kuram tiešām ir šī vara, kārtējais fakts, kuru jo ātrāk pieņemsi, jo labāk). Kad tas ir izdarīts, šaubas par sevi kļūst tikai par pagātnes ēnu. Ņemt savu dzīvi savās rokās nozīmē zināt, ka visus lēmumus, kurus Tu pieņem, Tu pieņem apzināti. Saki NĒ, kad gribi un saki JĀ, kad gribi. Tu vari izlemt darīt JEBKO, ko vēlies, jo… tā ir Tava dzīve. Tu viņu vadi un esi vienīgais šoferis. VIENĪGAIS. Un, protams, šis punkts atgriežas pie punkta nr.2, jo, ja nebūsi patiess pret sevi, Kā Tu zināsi, kurus lēmumus pieņemt?

 Lūk arī 3 nelieli mani padomi. Tagad gan nevaru saprast, vai man izdevās ietērp savu ideju un domu labi saprotamos vārdos, bet ļoti ceru, ka kaut kas uzrunāja un visu varēja apmēram saprast. :D Tāpat arī atceries, lūdzu, ka neesmu psihologs, šie ir vienkārši mani dzīves novērojumi.

Paldies @the.Zane par lieliskajām bildēm! :) Ja interesē iedvesmoties no skaistiem fotoattēliem, iesaku iečekot @the.Zane instagram kontu! ;)

Vai Tev ir kādas metodes, kā tiec galā ar šaubām? Dalies komentāros, jo labprāt uzzinātu vēl padomus un pieredzes no citiem! :)

                                Sveicieni,

                                      Madara

Apdzīvoju arī sociālos kontus – nāc ciemos un tiekamies iekš Instagram vai Twitter! :) Vai sūti man personīgu ziņu uz e-pastu! :)

Beidzot arī blogā parādās ieraksti saistībā ar Ziemīšiem! :) Beidzot, jo mani pēdējie divi ieraksti it nemaz nebija svētku noskaņās, vari palasīt šeit un šeit un sapratīsi par ko ir runa. ;)

Priekš manis, Ziemassvētki ir rokdarbu laiks. Varbūt tas ir tāpēc, ka šie ir vienīgie svētki, uz kuriem pienācīgi izrotāju arī māju, un, ja rotāju, tad 90% gadījumā ar kaut ko pašdarinātu. :) Man patīk arī gatavot dāvaniņas ar rokām līdz ar to Ziemassvētki ir laiks, kad varu no sirds izpausties savos rokdarbos. :) Nu labi, pietiks pļāpāt, ķersimies pie darbiem! :)

Tev vajadzēs:

1. Viltotus piparkūku vīriņus;
2. Džutas auklu;
3. Lentītes, bantītes;
4. Vidēja izmēra pērlītes (ieteicams Ziemassvētku krāsas. Kā arī apsver dažādu izmēru izmantošanu, lai daudzveidīgāk. Un paskaties, lai pērlīšu “caurumi” ir gana lieli ;) );
5. Priežu čiekurus(ieteicams tādi, kuriem vēl ir kātiņi!);
6. “Sniega bumbas” (nezinu kā vēl nosaukt. Šīs es vienkārši atradu mājās, bet domāju, ka vates sniega pikas arī varētu labi izskatīties!);
7. Karsto līmes pistoli;
8. Šķēres.

Darbam veltītais laiks:

Šīs trīs virtenītes izveidoju aptuveni 2 stundās. Jāpiemin gan, ka man jau bija iepriekš sagatavoti piparkūku vīriņi. Vīriņus iesaku sagatavot jau laicīgi – iepriekšējā dienā/nedēļā/gadā (ha haa, turpini lasīt tālāk un sapratīsi, par ko ir runa. ;) ).

Viltotie piparkūku vīriņi

Ja es būtu Tavā vietā, šis būtu brīdis, kad es sāktu domāt, kas ir ar tiem piparkūku vīriņiem un kur lai tādus dabū. Šie, ko izmantoju, ir pašdarināti. Es viņus izveidoju pirms kāda laba laika (4 vai 5 gadiem?), bet tā arī neatradu pielietojumu. Līdz ar to viņi visu šo laiku ir nogulējuši neizmantoti Ziemassvētku bantīšu un rokdarbu kastē.

Kā izgatavot viltotus piparkūku vīriņus

Es izmantoju modelēšanas  masu tumši brūnā krāsā (Apmēram kaut ko šādu, šķiet, ka izmantoju FIMO brendu, bet tam īsti nav nozīmes.Tāpat arī esmu redzējusi šīs krāsainas masas Pērļotavā, Hobby veikalā, iespējams arī grāmatnīcās). Veidoju viņus tāpat, kā gatavotu no piparkūku mīklas, izmantojot piparkūku formiņas. Tas arī viss!

Un atkal, ļoti garš ievads. :D Beidzot pievēršamies virteņu taisīšanai!

Virtene nr.1 | Piparkūku vīriņi

Viltoto piparkūku vīriņu piekāršana

1. Es izmērīju, cik garu auklu man vajag, lai piekārtu gatavo virteni pie loga. Sanāca gan izmērīt daudz garāku nekā beigās vajadzēja, bet tas arī nekas.

2. Piparkūku vīriņus pievienoju galvenajai auklai ar citu auklu, jo man likās, ka tādā veidā es palīdzēšu vīriņiem noturēties ar skatu “uz āru”, un tie nestāvēs šķībi ar sānu. Un negaidīti tas deva man arī iespēju sasiet mazas, jaukas bantītes no pārpalikušās auklas.

3. Mazās bantītes salīmēju, lai nodrošinātos, ka tās neatraisīsies kādā brīdī vaļā.

Ja labi ieskatās, tad var redzēt lielo līmes kunkuli. ;)

Bantīšu izveidošana

Man šķiet, ka attēlā ir diezgan skaidri redzams, kā veidoju bantītes. Pašās beigās bantīti sasēju ar zelta aukliņu un atkal, no zelta aukliņas izveidotu mazu bantīti, ko arī nedaudz pielīmēju, lai neritinās vaļā.

Virtene nr.2 | Pērlīšu virtene

Par šo virteni nav īpaši daudz, ko stāstīt. Galvenais, lai pērlītes ir ar gana lieliem caurumiem, lai aukla iet viegli cauri! Ir forši arī, ja ir dažāda izmēra pērlītes, jo uzreiz izskatās dzīvāk.

Un, lūk, arī divas virtenes jau gatavas – ar pērlītēm un piparkūku vīriņiem.

Virtene nr.3 | Čiekuru – sniega bumbu virtene

1. Es izvēru džutas diegu cauri sniega bumbām (ja Tu izmanto pūkainas, vates bumbiņas, tā varētu būt laba doma auklu vērt cauri ar adatas palīdzību). Es izmantoju divas adatas, lai dabūtu džutas diegu cauri šīm bumbām.

2. Es vispirms uzvēru uz auklas sniega bumbas un tad sēju klāt čiekurus, bet domāju, ka viss būtu kārtībā arī, ja sāktu vienkārši no vienas puses likt pamīšu sniega bumbas un čiekurus. Čiekurus piesēju klāt aiz “kājiņām” (ļoti parocīgi, ja čiekuriem IR kājiņas saglabājušās).

3. Tad es atkal izmantoju līmes pistoli un kārtīgi pielīmēju čiekurus pie auklas, lai varētu izmantot šīs virtenes vēl daudzus gadus un čiekuri nekristu nost! :)

Ja labi ieskatās, arī šeit var redzēt, cik daudz līmes izmantoju. ;)

Šo pēdējo virteni gan iznāca izveidot nedaudz par īstu priekš mana loga, bet izlīdzējos piesienot papildus aklu abās pusēs galvenajai auklai. Kā pagarinājumus.

Un, jā, šī rotājuma dēļ, es speciāli iesitu naglas sienā. Bet es domāju, ja Tev mājās ir aizkari, tad šīs virtenes (vai citas virtenes) izskatīsies labi arī piestiprinātas pie pie aizkaru stangas. Kopumā, šo rotājumu var piekarināt jebkur.

Kā arī, ja sanāk pašam izgatavot šīs virtenes (vai citas iedvesmojoties no šī ieraksta), pastāsti man arī, izmantojot twitter vai instagram – ietago mani un/vai izmanto #DIYsmile! Es labprāt redzētu, kas Tev ir iznācis un iedvesmotos arī no Taviem rokdarbiem!! :)

Vai jau esi paspējis šogad izgatavot kādu Ziemassvētku rotājumu vai arī Tev ir palikusi kāda mīļa dekorācija no iepriekšējiem gadiem? Pastāsti komentāros un/vai atsūti man bildi uz e-pastu, twitterī (@Lookforsmile_) vai instagramā (@Lookforsmile_)!

                                Sveicieni,

                                  Madara

Apdzīvoju arī sociālos kontus – nāc ciemos un tiekamies iekš Instagram vai Twitter! :) Vai sūti man personīgu ziņu uz e-pastu! :)

Šodien es padalīšos ar idejām, kā izrotāt māju Ziemassvētkiem. Daļa ideju ir DariPats jeb rokām gatavots, daļa – vienkārši risinājumi ar minimāliem līdzekļiem. Nav ko daudz pļāpāt, ķersimies pie lietas! :)

1. Izmanto lietas, ko vari atrast dabā

Mežs burciņā

Parastās burciņās saliku iekšā čiekurus, kadiķu zariņus, mazliet salmus un apsēju svētku krāsās banti. Ļoti vienkāršs, piezemēts un dabīgs Ziemassvētku dekors.

Piedodiet, ka bilde nedaudz miglaina, bet gribēju ielikt skatu no augšas, lai var redzēt, kas burciņā ;) .

Arī šeit – burciņas saturs labākā gaismā. :)

Kadiķu* zari uz plauktiem un skapjaugšām

Šis dekors ir drosmīgajiem. :D Jo svaigi zari, protams, ka radīs zināmu netīrību, BET zaļas skapjaugšas izskatās ļoti Ziemassvētīgi, it sevišķi, ja vēl zari ir izdekorēti. Es savējos iesēju sarkanas lentītes, bet zinu, ka izskatās lieliski arī, ja tajos ieliek Ziemassvētku lampiņu virtenes.

*Es ļoooti atvainojos, es zinu, ka visi attēlos redzamie nav kadiķu zari, BET es nezinu, kāds tieši augs tas ir, tāpēc ērtības labad, saukšu tos par kadiķiem. Turklāt, kadiķi ir lieliski dekorēšanai, jo ir mūžzaļi un skujas tiem nebirst tik ātri, kā eglēm vai priedēm.

Eglīte no zariem

Diemžēl fotogrāfijā šī eglīte neizskatās tik labi kā dzīvē. Bet jebkurā gadījumā ideja ir gaisā un varbūt tev rodas iedvesma mājās pamēģināt kaut ko līdzīgu. Varu ieteikt, ka eglīte ir lieliska kā durvju dekors! Sasiet “egles” zarus kopā bija nedaudz problemātiski, bet kad tas ir izdarīts, rezultāts ir tā vērts. Es savu zaru egli izrotāju ar kadiķu saišķīšiem un konfektēm, bet šeit var tiešām radoši izpausties. Šai eglei iedvesma nākusi no Pinterest, bet diemžēl nevarēju atrast sākuma avotu.

Čiekuru vainags

Pamācību kā izveidot čiekuru vainagu vari atrast manā pirmajā blogā. :) Pēc tam es vēl tikai pievienoju linu banti. Man ļoti patīk, kā šis vainags izskatās vienkāršs, bet tajā pašā laikā svinīgs.

.

2. Izmanto lietas, ko vari atrast dabā UN savā virtuvē

Ziemassvētku dekors – svečturis

Iedvesma šim svečturim nāk no Pinterest (Starp citu, mani arī var atrast Pinterestā ;), Lookforsmile) Es svečturi pagatavoju izmantojot lentu, mežģīni un čiekurus. “Sniegs”, kas ir zem tējas sveces, patiesībā ir sāls. Sāli es vispirms izsijāju, lai atdalītu lielos sāls graudus un “sniedziņš” burkā izskatītos vieglāks un pūkaināks. ;)

.

3. Rotājumi, kurus var pagatavot ar minimāliem līdzekļiem

Piekarams Ziemassvētku rotājums

Godīgi sakot, arī šis rotājums fotogrāfijās neizskatās tik labi kā dzīvē. Man šķiet, ka rotājumi, kas karājās ir īpaši efektīvi Ziemassvētku sajūtas radīšanā. Pat tādi, kas ir mazāki un ne tik krāšņi.

Šis pats dekors, tikai piekārts pie lampas manā iepriekšējā mājoklī.

Ziemassvētīgs plauktu dekors

No plāna filca izgriezu attiecīgā platuma strēmeles, tad pielīmēju klāt sarkanās sniegpārsliņas. Gatavs! Viegli pagatavot un izskatās ļoti Ziemassvētīgi!

Ziemassvētku zeķes

Lai arī mums Latvijā nav tradīcijas kārt zeķes pie kamīna, lai Ziemassvētku vecītis tajā saliek dāvanas, pirms vairākiem gadiem mēs iesākām savu tradīciju mājās, kur piekārām parastas adītās zeķes un Adventes laikā viens otram ielikām kādu saldumu vai dāvaniņu. Man ļoti patīk, ka izmantojam vienkāršas, mājās adītas zeķes, tas rada tādu īpašu mīļuma un vienkāršuma gaisotni. :)

Un, protams, viltoto piparkūku vīriņu virtene, kurai veltīju veselu blogierakstu.

.

4. Ne pārāk dārgi Ziemassvētku sajūtas radīšanas dekori

Galda salvetes

Šīs ir apmēram 30x30cm (pirktas Duni). Nav īpaši dārgas un rada jauku Ziemassvētku sajūtu!

Second-hand veikali

Humpalu veikalos var ik pa laikam atrast lētus un foršus Ziemassvētku dekorus, piemēram, galdautus vai pat spilvendrānas. Šo galdautu nopirku par 75 centiem un esmu diezgan priecīga par šo darījumu. :)

UN lielākais padoms mājas rotāšanā (draudzene deva man šo padomu pirms pāris nedēļām). Ja Tev nav daudz rotājumu, mēģini tos koncentrēt vairākās vietās savā mājoklī. Tādējādi tev būs tādas kā “Ziemassvētku stacijas” pa visu māju. Ja izliksi rotājumus vienmērīgi visās telpās, var gadīties, ka tie it kā “izzūd”, ja vien tie nav ļoti lieli, krāšņi un pamanāmi rotājumi un ja to nav ļoti daudz.

Vai esi jau izdekorējis savu māju (es domāju, ka esi gan :) )? Ja tā, kurš ir tavs mīļākais rotājms? :) Sūti bildi man twitterī (@Lookforsmile_) vai instagramā (@Lookforsmile_), vai pastāsti tepat komentāros! :)

                                 Sveicieni,

                                  Madara

Apdzīvoju arī sociālos kontus – nāc ciemos un tiekamies iekš Instagram vai Twitter! :) Vai sūti man personīgu ziņu uz e-pastu! :)

Foto no Pixabay

Tātad, es gribēju izveidot vēlmju sarakstu ar kosmētikas produktiem, ko labprāt iegādātos vai priecātos, ja Ziemassvētku vecītis paliktu zem eglītes, BET beigu beigās izrādās, ka daži produkti, par kuru izmēģināšanu biju domājusi, satur parabēnus un citas neforšas lietas vai veic izmēģinājumus uz dzīvniekiem. Līdz ar to šo produktu ražotāji tika izsvītroti no mana saraksta un tā vietā, piedāvāju jums iepazīties ar 2 produktiem, kurus esmu pārbaudījusi un kuri ir SUPERĪGI un 2, ko labprāt izmēģinātu.

.

Gusto persiku roku krēms

Mm.. šis ir man mīļākais roku krēms no visiem jau vismaz divus gadus! Tā sastāvdaļas ir organiskas izcelsmes, izcelsmes vieta ir Latvija un pats krēms smaržo LIELISKI. Un ne tikai smaržo lieliski, tas lieliski mitrina rokas un nagu kutikulas (manējās vienmēr ir tik sausas..), rokas kļūst patīkami maigas un pabarotas ilgu laiku (atšķirībā no dažiem roku krēmiem, kuri liekas, ka ādu beigās sausina nevis mitrina). Šo krēmu (un citu Gusto produkciju) var iegādāties RIMI klēts nodaļā un esmu redzējusi arī pāris citos ekoveikalos, bet visa informācija, kur atrast ir pieejama viņu mājaslapā. :)

Foto no Gusto.lv

.

MADARA Moon flower tonējošais fluīds

Šis fluīds iekļuva mana vēlmju sarakstā, pirmkārt, tāpēc ka pārdevēja MADARAs veikalā iedeva man paraudziņu. Tā kā, kosmētikas veikali, dodiet cilvēkiem paraudziņus! ;) Otrkārt, man patika produkts. :D Es nekad neesmu lietojusi tonālo krēmu, man vienmēr licies, ka tonālais krēms ir pārāk biezs un izskatās pārāk nedabīgi (priekš manis). Mūsdienās gan ir visādi forši varianti arī tonālajam krēmam, BET par tonējošo fluīdu. Ir sajūta, ka tas ir viegls sejas krēms, kas vizuāli nogludina sejas ādu. Tam cauri vēl aizvien var redzēt sejas ādas sīkumus (pumpas, rētas, pigmentāciju utt), līdz ar to, jā, tas nenomaskē nesmukumus tik labi, kā tonālais krēms, bet tas ir tas, kas man viņā arī patīk. Viņš nemanāmi padara sejas ādu starojošāku un tu izskaties tāpat kā pirms tam tikai … labāk.

Foto no madaracosmetics.lv

.

Pāriesim pie produktiem, kurus es gribētu izmēģināt..

Mossa barojošs antioksidantu dienas krēms (ar lāceni)

Neesmu šo mēģinājusi, bet izklausās lielisks! :) Ja iemēģināšu, noteiktu jums arī pastāstīšu. No Mossas esmu lietojusi micelāro ūdeni un biju apmierināta, un ieteiktu arī citiem, līdz ar to domāju, ka sejas krēmam arī vajadzētu būt labam. Kā arī, Mossa ir MADARA cosmetics meitas uzņēmums, tā kā tas veicina uzticamību arī šim zīmolam.

Foto no mossacosmetics.lv

.

Mossa atjaunojošs acu krēms (ar kazeni)

Es vienkārši gribu iemēģināt acu krēmu.. :D Vai ir vēl ko piebilst? Bet godīgi, es nemaz īsti nezinu ar ko acu krēms atšķiras vienkārši no sejas krēma. Tas ir daudz maigāks vai…? Visādā ziņā, ja zini vairāk, priecājos, ka paskaidrosi man komentāros!

Foto no mossacosmetics.lv

Es biju plānojusi iekļaut arī Kiehl’s produkciju, it sevišķi tāpēc, ka pirms pāris gadiem viņi atvēra veikalu Stockmann, bet tā kā nevarēju atrast viņu kosmētikai, krēmiem sastāvu mājaslapā (man patīk zināt, ko es lietoju!) un izlasīju šo rakstu (angļu val) un uzzināju nedaudz vairāk, sapratu, ka Kiehl’s produkti manu kosmētikas plauktu nesasniegs.

Tāpat arī, es biju ieinteresēta izmēģināt Bobby Brown kosmētiku, bet arī Bobby Brown izmanto savos produktos parabēnus un citas lietas, tā kā pagaidām atmetu arī šī brenda iekļaušanu ikdienas kosmētikas sarakstā.

BET! Tā vietā apsveru Clarins un NARS produktu iegādi. Es gan īsti nezinu, vai NARS kosmētiku var nopirkt Latvijā, bet šie ir divi zīmoli, kurus papētīšu tuvāk. :)

Lūk. Ja zini kādu tiesām labu, ekoloģiski noskaņotu, organiskās kosmētikas zīmolu, lūdzu, lūdzu padalies komentāros!

P.S. Šis ieraksts NAV apmaksāts, visus produktus esmu pati atklājusi un izteicu 100% savu viedokli (jāatzīst, ja rakstam būtu komerciāls raksturs, jebkurā gadījumā viedoklis būtu 100% mans un neietekmēts :) ).

                                 Sveicieni,

                                   Madara

Apdzīvoju arī sociālos kontus – nāc ciemos un tiekamies iekš Instagram vai Twitter! :) Vai sūti man personīgu ziņu uz e-pastu! :)

Es iesākumā biju uzrakstījusi citu ierakstu, bet nebiju ar to īsti apmierināta, tāpēc tā vietā publicēšu šo. :)

Kas Tev liek sajust, ka Ziemassvētki tuvojas? Priekš manis tas ir –

1. Sniegs;
2. Nedaudz aukstuma;
3. Ziemassvētku rotājumi
4. Ziemassvētku lampiņas;
5. Ziemassvētku filmas
6. Ziemassvētku mūzika;
7. Priecīgi un laimīgi cilvēki;
8. Dāvanas – pirkšana, gatavošana, iesaiņošana;
9. Apsveikuma kartiņu gatavošana.

Šīs lietas man uzreiz ienāca prātā. Tomēr īstā Ziemassvētku sajūta, man šķiet, ir kopā būšanā. Tas var nozīmēt būt kopā ar mīļotajiem cilvēkiem, bet reizēm tas var nozīmēt arī būt kopā ar sevi. Es ticu, ka tu vari sajusties Ziemassvētīgi tikai tad, kad esi apmierināts ar savu dzīvi, kad nevienu neapskaud vai nejūties apbižots. Tikai cilvēki, kuri ir laimīgi ar to, kādi viņi ir, var patiesi teikt, ka ir noķēruši Ziemassvētku sajūtu. Kāpēc? Jo cilvēki, kuri ir mierā ar savu dzīvi, ar sevi var ar vieglu sirdi nodoties svinēšanai un dot no sevis mīlestību arī citiem cilvēkiem.

Apģērba detaļas: Džemperis – H&M; Bikses – Lindex; Josta – H&M; Zābaki – Jana; Rota – Kazene.

Dažreiz cilvēki domā, ka Ziemassvētki nozīmē tērēt daudz naudas un, ja viņiem naudas nav tik daudz, tad Ziemassvētki kļūst par gada nīstāko posmu. Bet patiesais Ziemassvētku gars taču neslēpjas naudā un tu to zini. Veikali un mārketeri grib, lai tu tā domā. Ziemassvētku būtība ir dot un dalīties un tev nevajag naudu, lai dotu mīlestību, rūpes un atbalstu, vai ne?

Vai pēc bildēm vari pateikt, ka bija ļoti vējaina diena? :D

Kā arī dažreiz cilvēki jūtas slikti Ziemassvētku laikā, jo viņiem nav ģimenes vai draugu ar kuriem kopā svinēt. Atzīšos, ka šis ir grūti, bet tas nenozīmē, ka tev ir jājūtas pamestam vai bēdīgi par sevi. Uz šīs pasaules (diemžēl) ir ļoti daudz vientuļu cilvēku. Esi tas, kurš ierosina satikšanos. Dod cilvēkiem mīlestību, rūpes. Nebaidies izteikt, ka jūties vientuļi kādam cilvēkam, kuram uzticies. Varbūt tu vari apciemot savu draugu vai draugs tevi ap divdesmit ceturto datumu? Un, ja viss tomēr ir galīgi slikti, iesaku ieskatīties online čatā, es garantēju, ka tur ir jābūt kādam tieši tādam pašam kā tev. :) Kā arī, tas, ka tu esi viens Ziemassvētku dienā, nav nemaz nekas slikts vai kaut kas par ko pārdzīvot. Tu esi lieliskā kompānijā kopā ar sevi, izbaudi to! :)

(Nākamo paragrāfu uzrakstīju iepriekšējam ierakstam, kuru, kā jau minēju, nepublicēju, bet, man likās, ka šis paragrāfs ir gana labs, lai ieraudzītu dienas gaismu)

Ziemassvētki ir laiks, kad ģimene ir visapkārt. Ja novēlēsi “Priecīgus Ziemassvētkus” pilnīgam svešiniekam, tas taču nebūtu tik dīvaini, vai ne? Ziemassvētku laiks dod iespēju darba ballīte samīļot savus kolēģus un teikt viņiem jaukus vārdus (pēc pāris glāzītēm, protams). Šis ir laiks, kad varam dalīties ar mīlestību un sūtīt apsveikuma kartītes cilvēkiem ar kuriem vairs nepavadām tik daudz laika kopā. Šis ir laiks, kad varam vienkārši dot – smaidus, laimi, labu vārdus, sirsnību, mīlestību, dāvanas saldumus.. visu, kas ir labs un gaišs.UN īstā Ziemassvētku sajūta nāk no iekšienes, no apkārtējiem cilvēkiem un visu pirms, pašam no sevis.

Ceru, ka pavadi lieliski laiku un esi labā (Ziemassvētku) omā! :)

Kādi ir Tavi Ziemassvētku sajūtas noķeršanas noslēpumi un padomi? Padalies komentāros, labprāt uzzinātu! :)))

P.S. Šīs bildes uzņemtas vairāk nekā pirms mēneša, bet tikpat labi varētu būt vakar. :D Šogad ziema ir ļoti ziemīga. ;)

                       Sveicieni,

                         Madara

Apdzīvoju arī sociālos kontus – nāc ciemos un tiekamies iekš Instagram vai Twitter! :) Vai sūti man personīgu ziņu uz e-pastu! :)

Šis ir pašgatavots rotājums, radīts pirms vairākiem gadiem! :)

Dāvanas zem eglītes no pagājušā gada Ziemassvētkiem. ;) Šogad mums ir kaķis, kurš kāpj eglītē :D un liels kucēns. Dāvanas uz zemes atstāt vairs nav droši!

Rīga Ziemassvētku jūtīs. Lai gan attēlā nav nekā īsti Ziemassvētīga, pilsētas nakts apgaismojums manī rada Ziemīšu sajūtu. Foto uzņemts no Bastejkalna, tā kā vēl var paspēt dzīvē noķert šo skatu! :)

Neatkarīgi no tā, kā svētki paiet, manī ieplūst sajūta, ka viss būs labi. Laikam pēc Ziemassvētku svinībām, Jaunais Gads ir tik tuvu un tas nes sev līdzi jauna sākuma sajūtu. Pat tad, ja Jaunā gada apņemšanās nav tavā gaumē, ieiešana jaunā gadā paver iespējas sajusties svaigam, atmest veco. Balta lapa – tas ir tas, ko saņemam ik pa 12 mēnešiem pirmajā janvārī. Līdz ar to, tūlīt pēc Ziemassvētkiem jau sāku domāt par savu balto lapu un ko ar to iesākt. Ko es gribu mainīt 2016. gadā? Kāda es gribu, lai ir mana dzīve? Ko es gribu darīt? Par kādu cilvēku vēlos kļūt 2016. gadā? Tik daudz nopietnu jautājumu un tik maz laka. Bet iedvesma ir īsta. Vai tas ir Ziemassvētku gars vai tikai laiks kopā ar ģimeni, vai lauku burvība, vai 2 suņu un kaķa mīlestība, iedvesma ir klāt, ceru, ka tu arī jūties iedvesmots pēc lielās svinēšanas!

Vai Tu arī sāc domāt par Jauno gadu tūlīt, tūlīt pēc Ziemassvētkiem? Un vai Tu esi cilvēks, kurš sastāda Jaunā gada apņemšanās sarakstu un kā izdodas to izpildīt? :)

                               Sveicieni,

                               Madara

Apdzīvoju arī sociālos kontus – nāc ciemos un tiekamies iekš Instagram vai Twitter! :) Vai sūti man personīgu ziņu uz e-pastu! :)

Par šī ieraksta tapšanas ideju man jāpateicas Lily Kate no Jolihuse.com, jo viņa uzaicināja mani piedalīties blogeru birkā, ko pati izveidoja. Ja ir interese vari apskatīt arī viņas blogu un atbildes uz šiem pašiem jautājumiem (angļu valodā). :)

Kā arī pie šī ieraksta izbaudiet dabas bildes, kas uzņemtas šogad, dienu pēc Ziemassvētkiem.. :)

1. Kaut kas, ko Tu nekad vairs nedarītu. Vidusskola. :D Es nebiju sajūsmā par garlaicīgajām stundām un nespēju būt sev pašai, jo es biju pārāk nobijusies no nosodījuma – skolotāju, klasesbiedru un manis pašas.

2. Ja Tu varētu izmainīt vienu lēmumu, ko es esi pieņēmis/-usi, kas tas būtu? Lēmums sākt dzert kafiju ikdienā.

3. Vai viss notiek pēc plāna? Kāds plāns? :D Mans plāns pēc vidusskolas bija kļūt par dejotāju/deju skolotāju/režisori. Augstskolā es aizgāju mācīties bioloģiju, bet šobrīd strādāju mārketingā/rakstniecībā. Līdz ar to, jā, savas dzīves plānošana man ir izdevusies lieliski! :D Bet, godīgi sakot, es vairāk sapņoju, nevis plānoju. Ir atšķirība. Man arī nebija ticības saviem sapņiem/plāniem un manis pašas spēkiem. Tas beidzās ar to, ka mētājos starp profesijām un darba vietām..

4. Labākā dāvana, ko jebkad esi saņēmis/-usi? Liela zābaku kaste pilna ar lentītēm, bantītēm un citām lietām, kas noder dāvanu dekorēšanā. Saņēmu šo dāvanu vismaz pirms 6 gadiem, bet izmantoju vēl aizvien.

5. Ja Tu varētu apstādinātu laiku jebkurā brīdī savā dzīvē, kad tas būtu? Vēl ne. Varbūt 25, 26? Pajautā ma pēc pāris gadiem. :D

6. Nedaudz kaunos par to, ka vēl aizvien… jūtos, kā maza meitene ik pa laikam.

7. Ja Tev būtu iespēja padzert kafiju ar 3 jebkuriem cilvēkiem, kas būtu šie cilvēki? Hmm.. Šis ir grūts jautājums. Es īpaši nesajūsminos par “zvaigznēm” vai slavenībām, līdz ar to neraujos satikties ar aktieriem vai politiskajām figūrām. BET es labprāt satiktu “parastos” cilvēkus, kuri dalās ar savu dzīvi internetā.

Es labprāt padzertu kafiju ar Zoellu, jo es skatos viņas video un man liekas, ka viņa ir ļoti jauks un jautrs cilvēks, ar kuru kopā pavadīt laiku. Un es sabužinātu viņas mīlīgo un vislabāk audzināto mopsi. :)

Es labprāt iedzertu kafiju arī ar Odriju no befrassy.net, jo es labprāt uzzinātu, ko vairāk par viņu,. Jāatzīst gan, ka viņa mani nedaudz biedē, bet tas nav iemesls, lai nesatiktos uz kafiju. ;) Un es samīļotu arī viņas foršo, pūkaino sunīti, kurš ir tādas sugas, kura man ļoti patīk.

Vēl es labprāt iedzertu kafiju ar Matiasu un Amandu, jo man šķiet, ka viņi ir jautri, patīkami cilvēki un, man šķiet, ka mums varētu būt daudz kas kopīgs.

Es labprāt šim sarakstam vēl pievienotu citus blogerus un youtūberus.. BET jautājums bija tikai par 3 cilvēkiem un es jau plānoju pievienot vēl ceturto.. ;)

Ziemassvētku vecīti. Es būtu sajūsmā apciemot Ziemassvētku vecīti Ziemeļpolā. Būtu lieliski, ja šis tēls būtu īsts! Mēs dzertu kakao (jo Ziemassvētku vecītis nedzer kafiju) kamīna priekšā un viņš man stāstītu jautrus stāstus no iepriekšējiem Ziemassvētkiem. Un viņa sieva, protams, mums pievienotos un arī daži svarīgākie rūķi. Un viņi visi man stāstītu par to, kāda ir rūķu dzīve, kāda ir ikdiena Ziemeļpolā un citas maģiskas un parasta lietas.

8. Kuru blogierakstu Tu nekad nepublicēsi? Man ir pāris blogierakstus, kurus esmu it kā uzrakstījusi, bet nepublicējusi, bet tie šobrīd vairs nav aktuāli, tāpēc var teikt, ka man nav tādus ierakstu, kurus vienkārši tur “Nepublicēts” sadaļā pie sagatavēm.

9. Kas Tev patīk/nepatīk tajā, ka esi meitene/puisis? Man patīk acīmredzamais – pucēšanās, rūpes par izskatu, iespēja izmantot dekoratīvo kosmētiku, iespēja audzēt garus matus un lakot nagus. Man patīk arī rūpēties par māju un viesiem, padarīt māju mājīgu. Mana mīļāka lieta gan tajā, ka esmu sieviete ir tas, ka esmu sieviete un visu ko daru, daru sievišķīgi, jo citādāk es nemaz nevaru. Man patīk būt jūtīgai, gādīgai, intuitīvai, uzmanīgai.. Neesmu droša, ka šīm īpašībām ir ļoti liels sakars ar būšanu sievietei, bet tomēr.. ;) Un man varētu nepatikt tieši tas, kas patīk, jo mūsdienās daudzas meitenes grib būt kā puiši. Pucēšanās, jūtība un gādība bieži tiek nomelnota par “pārāk ārišķīga un dumja”, vāja un “nepietiekami ambicioza jeb tikai sieviete”. Es varētu turpināt vāvuļot par šo tematu. :D

10. Ko Tu gribētu zināt? Visu. Es gandrīz nejokoju. :D Bet šobrīd? Visu par Bioloģiju, franču, vācu, spāņu valodu un savu dzīves mērķi.

11. Kas Tev liek justies sāvaktai/veiksmīgai? Darbs un cerīga, gaiša nākotne.

12. Dīvainākā diskusija, kas Tev bijusi šonedēļ? Hmm… Es pat nezinu. Man šķiet, ka atbildēt uz šiem random jautājumiem ir diezgan dīvaini.. :D

13. Vai Tu tiec uztverts/-a nopietni? Atkarīgs no tā vai es pati sevi uztveru nopietni.

14. Ja es ļauju dusmām vaļu.. Hahaa, tas nav ne skaisti, ne man patīk ļaut dusmām vaļu. Es kliedzu, metu lietas, speru, varu pateikt kaut ko ļaunu arī. Bet godīgi, es ceru vairs nenonākt tik zemu, ka man tā jādara. Tā vietā es cenšos neuzkrāt dusmas jau no sākta gala. Izlaist ārā, kamēr vēl tas ir iespējams mierīgā veidā. Man patīk uzzināt savu dusmu iemeslu, jo dusmas bieži rodas no bezspēcības sajūtas un citām lietām, un, kad esmu noskaidrojusi kāds ir cēlonis, tad varu risināt to.

15. Kādi cilvēki Tevi pievelk? Neparasti. Jautri. Dziļi. Neticīgie šai sistēmai. Inteliģenti. Draudzīgi. Optimistiski. Gādīgi. Labi. Laipni. Atvērti. Gudri. Jauki. Ceļotāji. Tie, kuri domā citādāk un nebaidās domāt ar savu galvu un pieņemt savu lēmumus un pieņēmumus. Tie, kuri zini, ka “Noslēpums” strādā. Piedzīvojumu meklētāji.

Jautājumu atbildēšanas stafeti nododu tālāk Zanei, Leldai (angļu val) un Luīzei (angļu val). :) Veiksmi dāmas! :) Atsūtiet gatavo blogierakstu linkus! ;) un arī visi citi, kuri vēlas pievienoties un atbildēt uz jautājumiem, nekautrējieties un ķerieties pie darba! :)

                               Sveicieni,

                                Madara

Apdzīvoju arī sociālos kontus – nāc ciemos un tiekamies iekš Instagram vai Twitter! :) Vai sūti man personīgu ziņu uz e-pastu! :)